Nesen tika ieviesta kompostrējamie aparātu sistēma trolejbusos – pēc jau tā pati sistēma sākās darboties ap gadu agrāk tramvajos. Varētu skandināt “urra!”, jo tāds variants ir normāls un pieņemts arī citur pasaulē. Tomēr daudzās jomās atpaliek Rīga ar savu sabiedrisko transportu no “normālām” pilsētām. Nav vēl joprojām viena biļete visiem transportiem, proti, pārsēsties nevar. Cik joprojām kaut kāds vagona numurs svarīgs, pat pārsēsties vienā transporta veidā, piemēram uz citu maršrutu, nevar, kā tas ir pieņemts “normālās pilsētās” – nemaz nerunājot par apvienošanu ar Latvijas Dzelzceļa piepilsētas vilcieniem. Protams, pirms vairākiem gadiem, prata tā valsts akciju sabiedrība vismaz ieviest minimālo cenu, proti, neļaut Rīgas pilsētas robežās braukt pasažieriem lētāk nekā būtu ar pārējiem transporta līdzekļiem. Un tas viss notiek, dīvainā kārtā, lai gan iepriekš minēta Rīgas satiksme, proti, visi iesaistītie uzņēmumi ir valsts īpašumā. Vienīgais solis uz priekšu pēdējos gados bija apvienot TTP (tramvaju un trolejbusu pārvaldi) ar autobusu parkiem, pasvītrošu atkārtotu, neapvienojot biļešu sistēmas. Cik labi, ka vismaz cena ir vienāda! Bet nepārmetīsim pārāk daudz. Vismaz dažas līnijas tika apvienotas. Īstais haoss gan. Apsveicu!
Bet īstenībā šādi Rīgas un Latvijas politiski atbildīgas personas turpina tikai esošo tradīciju. Par to tapa viens rakstiņš desmit gadu atpakaļ:
Pēc neatkarības atjaunošanas pārtrauca visas līnijas, kas gāja kaut kādā veidā centram cauri. Proti, ja no Bolderājas uz Ķengaragu, vai no Ziepniekkalna uz Vecaķiem jābrauc, jānobrauc ne tikai divas biļetes, kas būtu ciešams, bet jākāpj ārā un atkal iekšā, proti, jāzaudē laiku, kas, protams, arī nozīmē, kavēt cilvēkus nodarbošanās un Latvijas attīstību.
Sen bija zināms, ka pārējas periodā apkalpe bijušajās Padomju Savienības valstīs nav augstākajā līmenī. Tomēr visiem ir vēlēšanas atrasties ceļā atpakaļ uz Eiropas kārti. Šajā ziņā ir ļoti interesanti, kā Latvijas galvaspilsētas sabiedriskais transports mēģina risināt savas problēmas.
Bija agrāk sarežģīti tikt galā ar kompostrēšanu un pirkšanu pašreizējam braucienam vai tikai nākošiem vai arī kuriem transporta veidiem, tika pirms gadiem ievests arhaisks konduktora režīms un līdz ar to tāds labums, ka vismaz vairāk nebija grūtības tikt pie derīgām biļetēm iebraucot, piemēram, no Igaunijas ārzemēm. Pirms konduktora sistēmas ieviešanas bija pat grūti vispār uzzināt, kuras biļetes varētu būt derīgas. Reizēm mainīja biļetes, lai gan jaunas nebija cenas, bet sistēma, proti, viena biļete nederēja vairs visiem transportiem, bet TTP un autobusu parki bija iesnieguši šķiršanos. Tam pietika toreiz trīs nedēļas. Rezultāta raksta autors nevarēja agri no rīta kioskā nopirkt derīgas biļetes, bet iepriekšējā Rīgas apciemošanas laikā nopirktas jau vairs neakceptēja.
Rīgas kustošie parki aizvietoja šo patvaļu ar nelaipnību. Konduktori sākumā kļuva slaveni ar uzvedību, kas neder apkalpojošā darbā. Vai nu sūdzējās par gaidīšanu, kamēr cilvēks ziemā spēj ar aukstām rokām sameklēt toreiz nepieciešamus 18 santīmus vai uztraukties par tā saucamo slinkumu viņus atrast ja makā ir tikai 20nieks – mēs runājam par santīmiem, nemaz labāk neminot naudas zīmju mainīšanu. Dažkārt pat uzmācās priekšlikums nodarboties ar samainīšanu apkārtnes kioskos vai veikalos, it kā privātuzņēmumiem būtu pienākums sabiedriskajam transportam tādu bez maksas pakalpojumu piedāvāt.
Tam klāt, un joprojām oficiāli vēl spēkā, prasība pasažieriem, proti, klientiem, patstāvīgi, bez uzaicinājuma griezties pie konduktora. Bet kurš cilvēks tad var labāk kustēties piepildītā ziepju kastīte, vai nu viens konduktors vai neskaitāmie klienti? Realitāte piespieda lielākai daļai konduktoru gan, šo faktu saprast.
Bet īstenībā šādi Rīgas un Latvijas politiski atbildīgas personas turpina tikai esošo tradīciju. Par to tapa viens rakstiņš desmit gadu atpakaļ:
Pēc neatkarības atjaunošanas pārtrauca visas līnijas, kas gāja kaut kādā veidā centram cauri. Proti, ja no Bolderājas uz Ķengaragu, vai no Ziepniekkalna uz Vecaķiem jābrauc, jānobrauc ne tikai divas biļetes, kas būtu ciešams, bet jākāpj ārā un atkal iekšā, proti, jāzaudē laiku, kas, protams, arī nozīmē, kavēt cilvēkus nodarbošanās un Latvijas attīstību.
Sen bija zināms, ka pārējas periodā apkalpe bijušajās Padomju Savienības valstīs nav augstākajā līmenī. Tomēr visiem ir vēlēšanas atrasties ceļā atpakaļ uz Eiropas kārti. Šajā ziņā ir ļoti interesanti, kā Latvijas galvaspilsētas sabiedriskais transports mēģina risināt savas problēmas.
Bija agrāk sarežģīti tikt galā ar kompostrēšanu un pirkšanu pašreizējam braucienam vai tikai nākošiem vai arī kuriem transporta veidiem, tika pirms gadiem ievests arhaisks konduktora režīms un līdz ar to tāds labums, ka vismaz vairāk nebija grūtības tikt pie derīgām biļetēm iebraucot, piemēram, no Igaunijas ārzemēm. Pirms konduktora sistēmas ieviešanas bija pat grūti vispār uzzināt, kuras biļetes varētu būt derīgas. Reizēm mainīja biļetes, lai gan jaunas nebija cenas, bet sistēma, proti, viena biļete nederēja vairs visiem transportiem, bet TTP un autobusu parki bija iesnieguši šķiršanos. Tam pietika toreiz trīs nedēļas. Rezultāta raksta autors nevarēja agri no rīta kioskā nopirkt derīgas biļetes, bet iepriekšējā Rīgas apciemošanas laikā nopirktas jau vairs neakceptēja.
Rīgas kustošie parki aizvietoja šo patvaļu ar nelaipnību. Konduktori sākumā kļuva slaveni ar uzvedību, kas neder apkalpojošā darbā. Vai nu sūdzējās par gaidīšanu, kamēr cilvēks ziemā spēj ar aukstām rokām sameklēt toreiz nepieciešamus 18 santīmus vai uztraukties par tā saucamo slinkumu viņus atrast ja makā ir tikai 20nieks – mēs runājam par santīmiem, nemaz labāk neminot naudas zīmju mainīšanu. Dažkārt pat uzmācās priekšlikums nodarboties ar samainīšanu apkārtnes kioskos vai veikalos, it kā privātuzņēmumiem būtu pienākums sabiedriskajam transportam tādu bez maksas pakalpojumu piedāvāt.
Tam klāt, un joprojām oficiāli vēl spēkā, prasība pasažieriem, proti, klientiem, patstāvīgi, bez uzaicinājuma griezties pie konduktora. Bet kurš cilvēks tad var labāk kustēties piepildītā ziepju kastīte, vai nu viens konduktors vai neskaitāmie klienti? Realitāte piespieda lielākai daļai konduktoru gan, šo faktu saprast.
Posts
Keine Kommentare:
Kommentar veröffentlichen