Diskusijas interneta vidē – komentēšanas kultūra

Šis teksts vēl tiks pārstrādāts un papildināts ar diskusiju par cilvēku motivāciju ieguldīt laiku komentēšanai.

Internets sniedz cilvēkiem aizvien vairāk iespējas sevi parādīt, parādīties, izrādīties. Piemēram, blogošana ir telpa jebkuram indivīdam izpaust savu viedokli publiski visiem pieejamā veidā. Ar blogošana oficiālās mājās lapās, kur atkal tikai aicinātie var piedalīties, iegūst tās uzturētājs bez maksas papilddarbus. Savukārt, komentēšanu piedāvā lielākoties visur. Kamēr privātajā blogā komentārus autors var moderēt, proti, arī konkrētus nepieļaut publicēt, oficiālās mājas lapas to var tikai redakcija.

Protams, rodas jautājums, kāpēc autors grib sasniegt lielāku publiku nekā privātās vai darba aprindās. Zinātniekam motivācija bezmaksas darbam noteikti ir publicitāte, proti, pašreklāma. Bet, blogotāju tekstus lasīt arī jābūt motivācijai, jo blogotāju uzticamība, kā arī profesionālā rediģēšana šādos tekstos nav pašsaprotamas. Motivāciju veicina noteikti autora atpazīstamība.

Lasītāju vidū ir tāds pulciņš, kurš ne tikai lasa, bet arī atrod laiku komentēt. Nereti komentētāji izsakās ne visai literārā valodā nedz ar rakstam attiecīgiem saturiem. Tas, noteikti, ir paskaidrojums, kāpēc lielākā daļa lasītāju komentē izmantojot niknames.

Ja blogos rediģēšana nav pašsaprotama, tad komentāros vēl mazāk. Tāpēc nav pārsteigums, ka tos, reizēm, vienkārši nevar saprast. Rakstam par vēlētāju attieksmi pirmsvēlēšanu kampaņā 2006.g. “Vēlētājs Aizspogulija” pievienoja Klementijs Rancāns (09.10.2006 23:29) sekojošu tekstu: “Visstiprākā diktatūra ir demokrātija, citas nav. Tie ir meli, ka pastāv demokrātija. Pasakiet man demokrātijas formulu un es tūlīt pateikšu, kā ieviest demokrātiju.”[1] Laikam cilvēkam ir nīdējošā attieksme pret demokrātiju.

Savukārt, rakstam “Demos, kratos, evimeria” autors (es) pats līdzīgi kā daudzās citās publikācijās piemin izglītības nepieciešamību. Komentātors Jaņdžs (29.08.2007 12:46) noliedz raksta vērtību, bet īstenībā piekrīt tā saturam: “Raksts tukša velte. Viss ir un nekas nav kā teikts. Domāju, ka Latvija kā valsts ir tā traumēta, demoralizēta, un neinformēta-neizglītotota, ka tai nav šobrīd saskatāma nākotne kā kādas īpatnas kultūras zemei”. Visticamāk pats ir demoralizēts, ja vispār Latvijai nākotni neredz.

Toms N (29.08.2007 13:09) atkal vienkārši atzinumu izpauž: “Ļoti labs raksts.....varbūt redaktori politika.lv var padomāt, kā šādus rakstu publicēt arī kādos laikrakstos, tādejādi liela daļa sabiedrības šad un tad varētu iegūt kādu labu "pārdomu graudu"...bet labi, tas ir cits stāsts!” Portāls politika.lv jau to dara.

Protams, vienmēr būs lasītājs nepiekritējs. Vienīgi neiecietība kā pamats, piemēram, neļaut ārzemniekiem vispār ko teikt par Latviju, ir apžēlojami. Pēc šīs loģikas vienmēr tikai savējie par savējiem varētu runāt. Tas ir provincionālisms, ko Latvijā var sastapt ar argumentu, ārzemnieks te neesot dzīvojis (padomju laikā). Tur var ierindot bembija_brita@inbox.lv (07.09.2008 15:01): “Raksta Autors ir vācu izcelsmes. Domāju, ka latviešus, balstoties uz vēsturisko aspektu, gan vispār uz cilvēcisko aspektu, musu kultūru, tradīcijām utt. Viņam būs grūti izprast. Un tas atkal pašsaprotami.” Vācu izcelsme nozīmē gluži ko? Vismaz šoreiz pasaka to ar sapratni nevis kā pārmetumu. “Un, ja tās nav, tad viss rakstītais ir tikai subjektīvs spriedums, kas baltīts uz personiskiem novērojumiem vai spriedumiem, secinājumiem...” Skaidrs, sekojoši pēc Bembijas visi latvieši objektīvi runā par savu Latviju. Bet kā tad ar Latvijas krieviem un viņu kultūru? Un neapšaubāmi Bembijai par Vāciju neatļautos ne vārdu teikt, kaut vai subjektīvi.

Citiem komentētājiem velkas uz sazvērestības teorijām. Rakstam “Referdumānija” izvars – autoram (27.08.2008 10:32) raksta: “Nenopietns autors, bet darbs - bleķis. Par nepārprotamo pasūtījuma raksturu liecina jau pats raksta nievājošais nosaukums.” Šis apgalvojums ir aizvainojošs. Es komentāros atbildēju ar lūgumu, nosaukt pasūtītāju, lai iet honorāram pakaļ J. Kamēr parasti virsrakstus liek redakcijas, tiesa gan, šis ir viens no retiem piemēriem, kad autora (mans) piedāvājums tika izmantots. Savukārt, doma nebija, ka Latvijā ar referendumiem māna iedzīvotājus, bet grieķu jēdziens “μανία – manía”. Tas nozīmē aptuveni trakot. Doma bija, ka trako ar referendumiem, proti, rīko viņus ļoti daudz. Protams, referendumi par jautājumiem, kuri nav reāli sasniedzami, varētu gan uzskatīt par māniju, un referendums par pensijām 2007.g., iespējams, pie tādiem pieskaitāms.

Par to, tā kā par daudziem citiem jautājumiem, varētu diskutēt. Bet, diemžēl, ļoti bieži komentētāji neargumentē. Privātajā telpā varbūt nekas, publiskajai viedokļu paušanai nav īpaši jēgas bez mērķa pārliecināt citus. Par “Melnā zirdziņa gaidās” annamarija – autoram (22.05.2007 12:41): “Mukliigs raksts, absoluuti nav www.politika.lv liimenii. Piekriitu Aitai - pilniigs savaarstiijums no jau dzirdeetaam lietaam nepamatotaa Vaacijas piemeeru meercee.” Pati Aita – Autoram (16.05.2007 11:40) rakstīja: “Un? ko Jūs ar to gribējāt pateikt? Apvienot publiskajā telpā izskanējušās diskusiju drumslas par un ap prezidenta vēlēšanām nav grūti, to visu mēs zinām. / Kādi ir jūsu risinājumi? / (…) Un - kā tad atrisināt to, lai prezidentu neizvēlētos vienojoties slepenībā savā starpā?” / Skaidrs, neko jaunu neteicu un risinājumu nepiedāvāju. Es atbildēju: “Bet rakstam pārmest, ka teksts nav par to, par ko raksts nav, kāda tam atkal ir jēga?”

Kuriozi vienīgi, ka man šajā gadījumā netika atkal pārmests, ka raksts pasūtīts, jo būtu reizi bijis pareizi, bet, protams, nosauksim to precīzāk par aicinājumu. Līdz ar to pārmetums, ka raksta kvalitāte neesot piemērota portālam, tad man vai portālam vai abiem diviem?

Reizēm komentētāji, iespējams, savas zināšanas pārvērtē. Pēc valodas normāls komentārs, tomēr, saturiski nesaprotams. Šādi AM (16.07.2008 22:47) par “Vēlētājs nepastāvīgais, vēlētājs niknais“ raksta: “Autora mājiens par "polity", manuprāt, ir tiešām vietā. Un pareizs, manuprāt, ir arī uzstādījums par "politikas zinātnes metodoloģijas" nederīgumu. Uzdrošinos apgalvot, ka "tieši tur jau tas suns aprakts. (…) Politoloģija rada realitāti, kura, kā arvien vairāk redzams, patiesībā galīgi neatbilst realitātei. Sabiedrības pagurums, nihilisms un cinisms rodas tieši no turienes. Politiķi ir tādi, kādi ir - tāpat kā pārējā sabiedrība. Un to jau patiesībā visi saprot. Bet t.s. politoloģija, kurai būtu jābut zinātnei par politiku, ir ilgstoši arvien vairāk dezorientējusi visu sabiedrības sapratni. Tāpēc arī sabiedrībā palielinās kopīgā pieredze, ka kaut kas nav kārtībā un ka nav kam ticēt, nav normāla pamata nākotnes redzējumam. Ir arī tāda sajūta, ka t.s. "politoloģija" ir tikai cits apzīmējums "batonu spraušanai ausīs" - patiesībā īstā un lielā politika (process) notiek pēc pavisam citas metodoloģijas. Sabiedrība par velti saņem to, ko var saēmt par velti, bet patiesībā politiskās konstrukcijas pasūta un režisē nauda un jau esoša vara. Citiem vārdiem sakot, zinātne plašām tautas masām un zinātne naudas turētājiem ir divas pavisam atšķirīgas zinātnes.”

Kamēr AM nenosauc, par kurām metodēm viņš runā, nevar arī komentētājam neko skaidrot. Komentārs liek domāt, ka cilvēks zinātnes jēdzienu nesaprot, un to arī konstatē komentētājs ar pašpazemojošo nikname nezinītis – AM (18.07.2008 17:13): “Jūs jauciet zinātni ar politiku. Zinātne nevar dezorientēt nevienu cilvēku, bet politologi, kas izsaka viedokļus par ikdienas notikumiem, gan.” Savu pārsteigumu AM izpauž arī līdzautoram ar savu atbildi AM-Spolitim (17.07.2008 21:20): “Vai pēc Jūsu domām, politologs ir apmēram tāds kā politiskais apskatnieks? Žurnālists, kurš raksta par politiķiem un politiku, tātad ar atbilstošu erudīciju šajā tematikā? Bet erudīcija vēl nav metode, un nepavisam ne metodoloģija kā spēja refleksēt izpētes rezultāta atkarību no pielietojamās metodes un pasaules uzskata. Mans komentārs radās vairāk gan, atsaucoties uz autora skarto politoloģijas metodoloģijas jautājumu.” Nu, nezinu, vai nu es vai AM kaut ko sajauc un nesaprot.

Komentāros reizēm sākās arī diskusijas starp lasītājiem. Tas nav tikai apsveicami, to varētu pat uzskatīt par mērķi.

Savukārt, nav apsveicami ir izmantot komentārus kā forumu diskutēt tēmas, kurām nav saistības ar it kā komentētu rakstu. Pie “Ilgas pēc nevainīgas politikas” parādās latvietis (01.04.2007 18:39): “Ja valsti paarstaav taads integraacijas lietu ministrs, kaa Kasteens (…) & Iirijas nodoklju sisteemaa”. Šeit es kritiski rediģēju. Nav arī jēgas pārpublicēt tās dusmas, kas online ir bez problēmām ieinteresētajam lasītājam pieejams. Varbūt tikai nedaudz par nodokļiem un Īriju: “jaunskungs neatbildeeja uz vinjam uzdoto jautaajumu??? (…) cik (%-uaali) (…) kaut kaadi 10...15%??????? Jebshu nedriiksteeja to teikt??? (…)”. Skaidrs, komentētājam patīk jautājuma zīmju daudzums. Varbūt viņam ir daudz jautājumu par dzīvi. “Skumji iisteniibaa ir”, piekrītu, daudz kas. Vismaz nonāk komentētājs pie secinājuma: “Taadeelj arii es miilu sho valsti, nafffig..............”. Skaidrs. Es jau nevienam arī negribu aizliegt, reizēm izlādēties, bet vai tad obligāti komentāros par maniem rakstiem? Cerams neviens latvietis nav apvainojies par šī komentētāja nikname.

Skumji, savukārt, ir, ja lasītājs (vai lasītāja šinī gadījumā) tiešam apvainojas. Taču nekur nav rakstīts, lūdzu, ņemiet personīgi! Tomēr, Aita (02.04.2007 11:49) par to pašu rakstu: ”Mani gluži vienkārši aizvaino apgalvojums : ''Daļai Latvijas sabiedrības ir psiholoģiski grūti apzināties, ka viņi ir atkrituši kalpa, strādnieka vai „biroja žurkas” kārtā (...) Tāpēc, neskatoties uz demokrātiskā režīma panākumiem (...), iedzīvotāji atsvešinās no politikas. Gandrīz ceturtā daļa Latvijas vēlētāju nespēj apzināties savu spēju varējumu tirgus ekonomikas apstākļos, veicina formālas politiskās kultūras fona atražošanu un kalpo par auglīgu augsni dažādajām „sazvērestības teorijām. / Tātad, ja mani neapmierina politiskās elites nespēja saprast tādus jēdzienus kā 'kolektīvā atbildība', 'politiskā atbildība', 'ētika', u.t.t., es esmu vien biroja žurka, kas nevar samierināties ar savu pozīciju?! Tātad, lai kļūtu par autoru cienīgu līdzpilsoni mans uzdevums ir iekļauties aitu barā un blēt par to, cik politika ir pozitīva ?! / Nav jāvaino cilvēki tajā, ka viņi atsvešinās no politikas. Un, ja sazvērestības teorijas rodas, tas nozīmē, ka kāds domā un runā par politikas procesiem, tātad nemaz nav tik ļoti atsvešinājies no politikas. Cik šīs teorijas pamatotas- cits jautājums. / Ar to, ka politika ir netīra, nav jāsamierinās. Un jo vairāk mēs par to runāsim, jo lielākas cerības ir uz to, ka saglabāsim pašcieņu vismaz savās acīs.” Šo komentāru pilnā apjomā pārpublicēt, manuprāt, ir vērts. Apraksti par sabiedrību kopumā nav jāuzskata par aprakstu par tikai sevi. Savukārt, citi komentētāji, acīmredzot, pat negribot pierāda raksta apgalvojumu atbilstību patiesībai kā, piemēram, Maija (04.04.2007 11:57): “Nevainiga politika ir iespejama: Francija nav talu no si ideala.” Itāliju par piemēru viņa nevarēja nosaukt? Jauki cilvēki, smuka ainava, senā vēsture …

Bet komentāriem ne par tēmu ir vēl cita pakāpe. Un tam ir savs iemesls. Kamēr interneta portāla teksti tiek rediģēti no redakcijas, tas minētājos blogos nenotiek, ieskaitot tos, uz kuriem oficiālajās mājas lapās uzaicina. Cik autors (es) ir ārzemnieks, šeit vēl intensīvāk šis aspekts paliek svarīgāk par publicētā teksta saturu.

Dienas blogā “Merkel vētraina politiskā nākotne?” agd (15.10.2009 15:05) vienkārši jautā ”Bloga ieraksts tulkots ar Google Tulkotāju???” Iespējams, tad būtu vismaz bijis nedaudz labāks J. Par “Pārmaiņas Šveices politiskā sistēmā?” saka knislis (03.07.2009 01:50) “Autors nejēdz ne savu vārdu, ne virsrakstu latviski uzrakstīt.” Komentētājs nezina, ka autoram ir noraidošā attieksme pret pārlatviskošanu. Melnraksts par šo tēmu aktualitātes trūkuma dēļ nav domāts pašlaik publicēt. Bet to man pārmet ne tikai vienu reizi. Par “Vācijas sabiedriskās televīzijas otrais kanāls ZDF zem politiska spiediena” Reinis (09.03.2009 21:08): “Kāpēc nav ievērota konsekvence un latviešu valodas normas? Pola Goubla vārds blogos tiek latviskots, bet Aksela Rēca vārds nē. Tāpat arī neloģiski ir lasīt citus vārdus tekstā netulkotus. Latviešu valodā rakstība tiek pietuvināta izrunai. Bet kāda ir izruna - Rolands Kohs vai Roland Koch?” Tā jau tā lieta, ka viņš nav Kohs. Citi palīdz, kā dzeris - Reinis (10.03.2009 08:11): “Tev tas ir tik svarīgi? Ja nav ko teikt par tēmatu, labāk nesaki neko. Vari savu erudīciju izrādīt citur.”

Tenisons (10.03.2009 08:41) pievienojas kritikai: “Piekrītu, ka autoram būtu jālieto vārdi un uzvārdi latviešu rakstībā. Vajadzības gadījumā uzvārdu oriģinālrakstībā var lietot iekavās. Tad tas nebūtu pārkāpums ne pret identitāti, ne latviski (šajā valodā ir raksts) lasošajiem. / Vai arī tomēr autors uzskata, ka latviešu valodas likumi ir jāmaina, pārfrāzējot "Deutsches Wesen -die Sprache genesen"? :-)”. Starp citu, mani kādreiz tikai latviskotā veidā publicēja ar tādu rezultātu, ka ir vairāki varianti un, piemēram, Lursoft datu bāzē vienā metienā nevar atrast manus darbus. Tad kādu laiku oriģināls iekavās, bet aizvien biežāk tikai oriģināls, īpaši juridiskos dokumentos ieskaitot personas kodu piešķirošo, jo cilvēks ir viņš tikai atbilstoši viņa dokumentiem.

Bet tas ir valodas tikai viens aspekts. Par “Quo vadis, Thüringen, vai komunistu «comeback»?” Mpo (24.03.2009 15:02): “Grūti saprast autora rakstīto. Kas tad tā par Švauksta valodu?” Jāpiebilst, ka citi komentāri abiem tekstiem gan bija par teksta saturu. Atkal citi aizstāv, kā Tautas balss » Mpo (24.03.2009 17:46): “Mazliet cieņas - autors varētu rakstīt arī vāciski, taču viņš to vēlas darīt latviski.” Tieši tā. Par to smējās lu (24.03.2009 21:33): “haha, pats labakais ir tas 4 valodas raksta sakuma, bet visi saprot”. Acīmredzot saprot latīņu, vācu, latviešu un angļu valodu sajaukumu. Bet tomēr komentētāji sākās strīdēties par valodas tēmu no ze--->mpo (24.03.2009 23:07): “Un, cik valodas zini tu?” Un Bo (24.03.2009 23:23): “Nebrauciet virsuu Mpo - viņš nesaprata, ka to visu rakstīja vācietis. Vācietim respekt!” Manuprāt, tas gan nav liels noslēpums par manu tautību, bet paldies. Bet aizstāvēšana neizvairās vienmēr no lamāšanas, ka šausmas » nu nu (10.03.2009 15:01): “Tikai stulbs un aprobežots idiots var pārmest cilvēkam pareizrakstības nianses, kurš cenšas vienai bauru nācijai izstāstīt savas tautas pieredzi vietējā valodā. Provinciāls bauris tu esi, kādam tikai cūkas nāktos apkopt, ne vairāk. Kauns!” Interesantu priekšlikumu piedāvā dzeris - Reinis 10.03.2009 12:35: “Kā tad, sāksim tagad meklēt drukas un gramatiskās kļūdas, nevis vērtēt saturu arī citos rakstos, tas gan būs interesants internets.”

Par “Guļamvagona pie varas?” RRRieksts (23.09.2009 10:52): “Blogā jāprot izteikties īsāk! Daudz gramatikas un interpunkcijas kļūdu! Bet savādāk - ļoti interesanti un noderīgi.” Piedošana, raksts pa tiešam ir garš, bet ja lasītājam interesants, mērķis taču ir sasniegts!

AGr (12.04.2009 12:25) par “Deputāts – padoms vai deputātam padoms?” raksta: “Autors Axel Reetz ir ļoti labs politoloģijas pasniedzējs BAT, bet varbūt būtu labāk, ja raksts būtu publicēts autora dzimtajā, vācu valodā. Latviešu studenti, kuriem tēma patiesi interesē, spēj izlasīt arī vāciski. Domas ir ļoti labas, bet varbūt tomēr nedaudz neskaidri formulētas!” Iespējams, tāpēc notika diskusija starp autoru un komentētāju par imperatīvu mandātu, soviet un Saeimas atlaišanu. Savukārt, komentētāju paskaidrojumi drīzāk liecina, ka trūka zināšanas par jēdzienu soviet un padome nozīmi. Arī angliskais tulkojums council ir sapulces nosaukums.
Protams, autors (es) varētu publicēt arī vāciski Un top arī regulāri vāciskie teksti. Vienmēr domāju par auditoriju un izplatīšanas kanāliem, par Baltiju vāciski, par vāciski runājošām zemēm latviski, jo Latvijas medijos nav daudz piedāvājumu par ārzemēm.

Tikai par vienu lietu autoram ir ļoti žēl, raksts sadarbībā ar kolēģi tika komentēts ar jautājumu, vai autori ir homoseksuālais pāris. Īsti par tēmu! Diemžēl, nevaru vairs pierādīt, ka tā patiešam ir bijis, jo neizdevās šo komentāru atrast un pat autors neatceras, kuram rakstam kurā izdevumā tas bija.

-----
[1] Visi citāti atbilst precīzi oriģināliem.