Jau ilgāku laiku internetā pieejama ir mājas lapa http://www.nopride.lv/ latviešu valodā, lai gan nosaukumu nav latviski, tulkojot būtu “nav lepnums“, bet lepnums nozīmē pašcieņa, proti, kāds sevi neciena. Un kurš tad tāds grib būt? Tāds būt grib Igors M., viņš ir kategoriski pret to, ļaut homoseksuāliem rīkot pride, proti, pašcieņas parādi Vecrīgā.
Protams, ar to viņš nav vienīgais Latvijā. Ar “nopride” plakātiem nodziedot Latvijas valsts himnu pulcējās cilvēki 2005.g. vasarā Ratslaukumā protestējot pret homoseksuāliem vispār, kārtējo reizi arī minot vienlaicīgi ar pederastiem. Tā arī mājas lapā piedāvā kā atbilde uz aptaujas jautājumu, kas ir homoseksuāli: “pārstāvji ir slēpti pedofīli”. Protests bija virzīts it īpaši pret noteiktās profesijās strādājošiem kā piemēram skolotāji. Es gāju ar tūristu grupu garām, kas, protams, prasīja, kas tur notiek, lai gan tas bija viegli uztverams, jo uz plakātiem bija piktogramma, kas, nosauksim skaidros vārdos, rādīja divus cilvēkus praktizējot analseksu.
Ar Igoru kontaktējos pa meiliem 2006.g. decembrī un atkārtoti 2007.g. novembrī. Parakstot savus meilus ar pieņemto frāzi „ar cieņu“ reaģēja: „Es gan nezinu par kādu cieņu te var būt runa. Kā jau daudzreiz esmu teicis, man pret zilajiem nekas navpretī.“ Bet ja šis apgalvojums atbilst patiesībai, tad es nesaprotu, ka varēja ļaut demonstrācijai notikt ar lozungu, kas minētās mājas lapas nosaukumu atgādina. Tā kā daudzi citi, kas sevi puslīdz par liberāļiem šajā jautājumā uzskata viņš ierobežo savu nostāju: „Bet tik mēr kamēr jūs pliki neskraidāt pa ielām un respektējat tautu. Un te ir ļoti svarīgs moments! ES neesmu ne piedalies tajā pasākumā nedz to plānoju. Un kā man saprast uzruna „jūs“? Tas ir daudzskaitlī domāts vai laipna uzruna tikai man? Ne jau es esmu “zilais”. Piedošana, vai man tas bija jāsaka?
“Satversmē ir rakstīts, ka ja viena vai vairāku cilvēka brīvība apdraud vairākumu tad to var ierobežot... Homoseksuālisti apdraud mūsu brīvību, izvēles brīvību, ticības brīvību, brīvību izvēlēties dzīvot tādā valstī kādā mēs gribam.” Kādā veidā draud? Katrā ziņā jāsaka Igoram gan, kā tas pa tiešam nav rakstīts Satversmē. “Mēs Latvijā esam vairākums un kā vairākums vēlēdami savu valdību mēs arī izvēlamies lai mūsu uzskati tiktu respektēti. Tā pat kā jautājumā ar krievu tautības cilvēkiem. Tā pat ir jebkurā demokrātiskā valstī, tie kas ir pie varas tie nosaka likumus. Tāda ir demokrātijas definīcija - Vairākuma vara.” Un te atkal Igors kļūdās, jo demokrātiskā valstī tieši nevalda vairākuma diktatūra, bet līdztiesība minoritātēm. Luxemburg to raksturoja tā, ka brīvība ir vienmēr citādāk domājošu cilvēku brīvība. Tā ideja gan arī Igoram parādās: “Dzīvot sabiedrībā nenozīmē diktēt savus uzskatus.“
Igors skaidro savu aktivitāti sekojoši: “Mēs varētu arī tā necīnīties, bet redzot kas notiek kad visatļautība ir panākta, mēs to nevēlamies. Ja jums tā patīk homoseksuālsims brauciet uz turieni kur tā ir tik atļauta. Kāpēc jūs nespējat pieņemt ka latvieši (es domāju tos kuri dzīvo Latvijā, nevis emigrantus) ir savādāki, mums ir cita kultūra cita mentalitāte. Normāls Latviešu cilvēks nekad nespēs pieļaut lai Latvijā bērnus padara par garīgiem un morāliem kropļiem. Cik tas savādi nebūtu bet homoseksuālismu Latvijā cenšas ieviest tieši ārzemju izcelsmes Latvieši. Un izsakoties presē cenšas to pasludināt par visas tautas viedokli.“ Tā jau ir sazvērestības teorija, par visu vainīgie ir no Sorosa finansētie ārzemnieki – tā arī Krievijā runā. Spriežot pēc daudzām privātajām sarunām ar Latvijas iedzīvotājiem atbilst, iespējams, patiesībai, ka vairākums Latvijas izcelsmes latvieši domā līdzīgi kā Igors, bet nevar noliegt, ka ir arī mazākums, kas tam nepiekrīt. Un tad Igors norada arī uz svarīgāko aspektu šajā jautājumā: “Kā arī jūsu pretenzijas uz izglītības sistēmu ir šausminošas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju.” Par izglītību tiešam ir jārunā, jo mentalitātei nav nekāda saistība ar pretenzijām pret homoseksuāliem.
Izglītība tāpēc, ka mēdz cilvēkiem būt bailes no tā, ko viņš nesaprot, kā tas, piemēram, biju mūsu senčiem no zibens vai pērkona. Tiesa, Igors neatšķir starp reliģijām, ideoloģijām un seksuālo orientāciju: “Mums vienkārši no jums ir bailes, jo jūs esat tādi paši kā komunisti, slēpjoties aiz pseido humānisma un pseidodemokrātijas jūs mēģināt panākt lai tiktu apsieta mūsu vārda un ticības brīvība.”
Līdz ar šīm asām diskusijām Latvijā diemžēl arī jaunie studenti sajukuši prātu. Pirmkursniece iesniedz zinātniska darba struktūrai neatbilstošu tekstu ar ļoti tolerantu pieeju tematam, kritiku par metodēm galīgi pārprot un uzraksta jaunu materiālu, kas balstās uz nopride vien apgalvojot jau pirmā teikumā, ka homoseksuālitāte esot traucējums.
Igors sadusmojas par to, ka es atceroties minēto piketu jautāju, kad sāksies viņa aģitācija par to, no bērnu nodaļām Latvijas bibliotēkās izņemt Harry Potter grāmatas, taču autore paziņoja, ka viens no skolotājiem tur ir homseksuāls.. „Nu bļāviens, kas jums nav ar ko nodarboties? Ja jums nepatīk tas romāns tad arī protestējat. Liekat mani mierā man arī bez jum ir ko darīt. Man vienalga kas strādā tajā skolā, vai zils vai zaļš, Es esmu pret to ka tādi neapmierināti/ nervozi cilvēki kā jūs piemēram, caur likumdošanu mēģināt panākt lai jums atļauj skolās maziem bērniem mācīt savu perversiju.“ Īstenībā man Harry Potter ir vienalga, mani phantasy literatūra nepiesaista. Protams, provocēju ar savu jautājumu, tas tā arī bija domāts. Pārējie pārmetumi atstāšu nekomentējot, bet kurš nervozs ir, laikam, ļoti diskutējams.
Argumentācija ar bailēm blakus Igors min bērnus, galvenokārt, protams, savus:: „Mums ir ļoti bailes par savu bērnu nākotni. Un mēs izdarīsim daudz, daudz lai nosargātu savu valsti.“ To neviens neliedz, tieši otrādi, var atbildēt, ka cerams vecāki par saviem bērniem rūpējas. Igoram tur ietilpst. „Es atļaušos noteikt ko māca maniem bērniem pats.“ Tālāk Igors: “Tāpat man ir tiesības izvēlēties ko māca maniem bērniem un ko nē. Jautājumā par maniem bērniem es atļaušos pat palikt agresīvs, ļoti agresīvs, un ja mani nedzirdēs es varu pat aicināt cilvēkus ņemt rokās ieročus un aizstāvēt savus bērnus. Jo tie ir mūsu bērni. Ja jums kādu gribas mācīt mums ir risinājums, sataisiet savus un mācāt - vai nav loģiski? Es svēti apsolu, ka nekad neiejaukšos. tāpat kā jums nav tiesību noteikt kas dzīvo manā mājā un kas nē, jo tā ir mana māja.” Varbūt mācīties no izglītības politikas Krievijas Federācijā, kur tikko aizvietoja mācību grāmatas par vēsturi?
Putina režīmu šurpu turpu, gan nebūtu vēlams, ja tikai vecāki noteiktu, ko savi bērni mācās. Valstij ir uzdevums garantēt, ka visi bērni tiek pie salīdzinājamas izglītības. Ne visiem bērniem vecākiem ir ar augstāko izglītību. “Bet ja jūs man sakāt, ka manus bērnus mācīsiet homoseksuālismam es sāku bļaut, ja jūs sakāt, ka iesiet praidos un es esmu redzējis kādi tie izskatās citās valstīs es arī sāku bļaut jo to nevēlos redzēt savā valstī.” Bet kurš tad ir tik naivs domāt, kā ieraugot pride parādi bērni paliktu pa homoseksuāliem? Neskatoties arī uz to, ka neviens jau nav spiest iet parādi skatīties. Ja tik primitīvi būtu, kā Igors domā, tad jau vajadzētu viņiem vairoties milzīgā daudzumā tur, kur viņš dzīvot nevēlās.
“Ja es kā kristiešu uzņēmējs vairs nevarēšu savā darbavietā izvēlēties pieņemt dabā kristiešus vai nē, es sāku bļaut jo tas ir mans darbs, tas pieder man, nevis jums vai kādam zilajam vai valdībai. Es tur esmu ieguldījis visu savu dzīvi un neviens nenoteiks ko es ņemu darbā un ko nē. Piedošana, bet nedz ar izglītības politiku nedz arī ar Satversmi neviens nenosaka Igoram, kādus cilvēkus ņemt savā uzņēmumā darbā.
Igors vienkārši jauc dažas lietas: “Ar vienu sakot lai jums veicās, bet jums jāsaprot ka mēs neapstāsimies jo vēlamies dzīvot brīvā valstī, arī brīvā no perversijas.”. Žēl tikai, ka Igors attaisno savu aktivitāti no vienas puses, bet nav gatavs, nopietni aizstāvēt savu pārliecību: “Un ja jums ir kas sakāms vairāk tad taisāt savus un mācat viņiem kaut vai zoofīlismu vai ko vēl trakāku kā pieņemamu. Te arī ir tā robeža, kuru nedrīkst pārkāpt. Ja jums tas nav skaidrs tad dzīve iemācīs”.
Pats Igors piemin, ka viņš atļaujas palikt agresīvs. Tas ir teksta jūtams, jo diezgan bieži tomēr bļauj, kamēr īstenībā tiek prasīta tikai diskusija. Vai viņš to kādreiz saviem bērniem ļaus, ja viņiem ir citi uzskati nekā viņam? Bet savu nostāju par brīvību, Igors jau skicēja un attiecīgi beidz savu meilu draudot man: „Un uzstājīgi lūdzu vairs nespamot, savādāk rēķināties ar sekām.“ Kādas būtu viņa bērniem sekas? Igors: „Ok jums ir jārēķinās ka es atradīšu kas jūs esat un publicēšu 'mūsu dialogu.“ Uz to es gan atbildēju, ka man meilā signatūrā koordinātes ir vienmēr minētas. Man pret publicēšanu nekā nav, un tieši to es līdz ar šo ar daru.
Starp citu, īpašības vārdam lepns ir vēl pārnesta nozīme. Kādi ir sekojoši tie, kas reklamējas, ka pašam neesot pašcieņa?
Igors publikācijai šajā blogā piekrita, bet komentē: “Protams tā ir Jūsu brīva izvēle. Vēlos gan piebilst, ka Nopride nosaukums nenozīmē, ka lepnums ir slikti, bet tam gan vairāk ir saistība ar kristietību, jo Bībelē lepnums ir minēts kā viens no galvenajiem grēkiem. Un nosaukums ir tāds jo homoseksuāli visu ko dara, dara kā atriebību kristietībai par to, ka tā noliedz homoseksuālismu kā pieņemamu. Uz to netieši norāda varavīksnes krāsas karogs (bībeliski varavīksne ir Dieva derības zīme), Praidu nosaukums, kā arī centieni sagrozīt rakstīto Bībelē pa savam. Jā un nobeigumā, man ir tiesības domāt un runāt attiecīgi savai pārliecībai, jums arī. Bet man ir arī tiesības dzīvot attiecīgi savai pārliecībai un pienākums to neuzspiest citiem. Kā es redzu, ka homoseksuāli cenzdamies izcīnīt savas tiesības negrib rēķināties ar manām tiesībām. Sabiedrība nevar pastāvēt neejot uz dialogu un kompromisu. Pēc vairākiem neveiksmīgiem centieniem kļūt sadzirdētam, pēc pilnas mēdiju blokādes, es nopride izdomāju kā veidu uzmanības pievēršanai.
Šis teksts jau izklausās citādāk.
Protams, ar to viņš nav vienīgais Latvijā. Ar “nopride” plakātiem nodziedot Latvijas valsts himnu pulcējās cilvēki 2005.g. vasarā Ratslaukumā protestējot pret homoseksuāliem vispār, kārtējo reizi arī minot vienlaicīgi ar pederastiem. Tā arī mājas lapā piedāvā kā atbilde uz aptaujas jautājumu, kas ir homoseksuāli: “pārstāvji ir slēpti pedofīli”. Protests bija virzīts it īpaši pret noteiktās profesijās strādājošiem kā piemēram skolotāji. Es gāju ar tūristu grupu garām, kas, protams, prasīja, kas tur notiek, lai gan tas bija viegli uztverams, jo uz plakātiem bija piktogramma, kas, nosauksim skaidros vārdos, rādīja divus cilvēkus praktizējot analseksu.
Ar Igoru kontaktējos pa meiliem 2006.g. decembrī un atkārtoti 2007.g. novembrī. Parakstot savus meilus ar pieņemto frāzi „ar cieņu“ reaģēja: „Es gan nezinu par kādu cieņu te var būt runa. Kā jau daudzreiz esmu teicis, man pret zilajiem nekas navpretī.“ Bet ja šis apgalvojums atbilst patiesībai, tad es nesaprotu, ka varēja ļaut demonstrācijai notikt ar lozungu, kas minētās mājas lapas nosaukumu atgādina. Tā kā daudzi citi, kas sevi puslīdz par liberāļiem šajā jautājumā uzskata viņš ierobežo savu nostāju: „Bet tik mēr kamēr jūs pliki neskraidāt pa ielām un respektējat tautu. Un te ir ļoti svarīgs moments! ES neesmu ne piedalies tajā pasākumā nedz to plānoju. Un kā man saprast uzruna „jūs“? Tas ir daudzskaitlī domāts vai laipna uzruna tikai man? Ne jau es esmu “zilais”. Piedošana, vai man tas bija jāsaka?
“Satversmē ir rakstīts, ka ja viena vai vairāku cilvēka brīvība apdraud vairākumu tad to var ierobežot... Homoseksuālisti apdraud mūsu brīvību, izvēles brīvību, ticības brīvību, brīvību izvēlēties dzīvot tādā valstī kādā mēs gribam.” Kādā veidā draud? Katrā ziņā jāsaka Igoram gan, kā tas pa tiešam nav rakstīts Satversmē. “Mēs Latvijā esam vairākums un kā vairākums vēlēdami savu valdību mēs arī izvēlamies lai mūsu uzskati tiktu respektēti. Tā pat kā jautājumā ar krievu tautības cilvēkiem. Tā pat ir jebkurā demokrātiskā valstī, tie kas ir pie varas tie nosaka likumus. Tāda ir demokrātijas definīcija - Vairākuma vara.” Un te atkal Igors kļūdās, jo demokrātiskā valstī tieši nevalda vairākuma diktatūra, bet līdztiesība minoritātēm. Luxemburg to raksturoja tā, ka brīvība ir vienmēr citādāk domājošu cilvēku brīvība. Tā ideja gan arī Igoram parādās: “Dzīvot sabiedrībā nenozīmē diktēt savus uzskatus.“
Igors skaidro savu aktivitāti sekojoši: “Mēs varētu arī tā necīnīties, bet redzot kas notiek kad visatļautība ir panākta, mēs to nevēlamies. Ja jums tā patīk homoseksuālsims brauciet uz turieni kur tā ir tik atļauta. Kāpēc jūs nespējat pieņemt ka latvieši (es domāju tos kuri dzīvo Latvijā, nevis emigrantus) ir savādāki, mums ir cita kultūra cita mentalitāte. Normāls Latviešu cilvēks nekad nespēs pieļaut lai Latvijā bērnus padara par garīgiem un morāliem kropļiem. Cik tas savādi nebūtu bet homoseksuālismu Latvijā cenšas ieviest tieši ārzemju izcelsmes Latvieši. Un izsakoties presē cenšas to pasludināt par visas tautas viedokli.“ Tā jau ir sazvērestības teorija, par visu vainīgie ir no Sorosa finansētie ārzemnieki – tā arī Krievijā runā. Spriežot pēc daudzām privātajām sarunām ar Latvijas iedzīvotājiem atbilst, iespējams, patiesībai, ka vairākums Latvijas izcelsmes latvieši domā līdzīgi kā Igors, bet nevar noliegt, ka ir arī mazākums, kas tam nepiekrīt. Un tad Igors norada arī uz svarīgāko aspektu šajā jautājumā: “Kā arī jūsu pretenzijas uz izglītības sistēmu ir šausminošas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju.” Par izglītību tiešam ir jārunā, jo mentalitātei nav nekāda saistība ar pretenzijām pret homoseksuāliem.
Izglītība tāpēc, ka mēdz cilvēkiem būt bailes no tā, ko viņš nesaprot, kā tas, piemēram, biju mūsu senčiem no zibens vai pērkona. Tiesa, Igors neatšķir starp reliģijām, ideoloģijām un seksuālo orientāciju: “Mums vienkārši no jums ir bailes, jo jūs esat tādi paši kā komunisti, slēpjoties aiz pseido humānisma un pseidodemokrātijas jūs mēģināt panākt lai tiktu apsieta mūsu vārda un ticības brīvība.”
Līdz ar šīm asām diskusijām Latvijā diemžēl arī jaunie studenti sajukuši prātu. Pirmkursniece iesniedz zinātniska darba struktūrai neatbilstošu tekstu ar ļoti tolerantu pieeju tematam, kritiku par metodēm galīgi pārprot un uzraksta jaunu materiālu, kas balstās uz nopride vien apgalvojot jau pirmā teikumā, ka homoseksuālitāte esot traucējums.
Igors sadusmojas par to, ka es atceroties minēto piketu jautāju, kad sāksies viņa aģitācija par to, no bērnu nodaļām Latvijas bibliotēkās izņemt Harry Potter grāmatas, taču autore paziņoja, ka viens no skolotājiem tur ir homseksuāls.. „Nu bļāviens, kas jums nav ar ko nodarboties? Ja jums nepatīk tas romāns tad arī protestējat. Liekat mani mierā man arī bez jum ir ko darīt. Man vienalga kas strādā tajā skolā, vai zils vai zaļš, Es esmu pret to ka tādi neapmierināti/ nervozi cilvēki kā jūs piemēram, caur likumdošanu mēģināt panākt lai jums atļauj skolās maziem bērniem mācīt savu perversiju.“ Īstenībā man Harry Potter ir vienalga, mani phantasy literatūra nepiesaista. Protams, provocēju ar savu jautājumu, tas tā arī bija domāts. Pārējie pārmetumi atstāšu nekomentējot, bet kurš nervozs ir, laikam, ļoti diskutējams.
Argumentācija ar bailēm blakus Igors min bērnus, galvenokārt, protams, savus:: „Mums ir ļoti bailes par savu bērnu nākotni. Un mēs izdarīsim daudz, daudz lai nosargātu savu valsti.“ To neviens neliedz, tieši otrādi, var atbildēt, ka cerams vecāki par saviem bērniem rūpējas. Igoram tur ietilpst. „Es atļaušos noteikt ko māca maniem bērniem pats.“ Tālāk Igors: “Tāpat man ir tiesības izvēlēties ko māca maniem bērniem un ko nē. Jautājumā par maniem bērniem es atļaušos pat palikt agresīvs, ļoti agresīvs, un ja mani nedzirdēs es varu pat aicināt cilvēkus ņemt rokās ieročus un aizstāvēt savus bērnus. Jo tie ir mūsu bērni. Ja jums kādu gribas mācīt mums ir risinājums, sataisiet savus un mācāt - vai nav loģiski? Es svēti apsolu, ka nekad neiejaukšos. tāpat kā jums nav tiesību noteikt kas dzīvo manā mājā un kas nē, jo tā ir mana māja.” Varbūt mācīties no izglītības politikas Krievijas Federācijā, kur tikko aizvietoja mācību grāmatas par vēsturi?
Putina režīmu šurpu turpu, gan nebūtu vēlams, ja tikai vecāki noteiktu, ko savi bērni mācās. Valstij ir uzdevums garantēt, ka visi bērni tiek pie salīdzinājamas izglītības. Ne visiem bērniem vecākiem ir ar augstāko izglītību. “Bet ja jūs man sakāt, ka manus bērnus mācīsiet homoseksuālismam es sāku bļaut, ja jūs sakāt, ka iesiet praidos un es esmu redzējis kādi tie izskatās citās valstīs es arī sāku bļaut jo to nevēlos redzēt savā valstī.” Bet kurš tad ir tik naivs domāt, kā ieraugot pride parādi bērni paliktu pa homoseksuāliem? Neskatoties arī uz to, ka neviens jau nav spiest iet parādi skatīties. Ja tik primitīvi būtu, kā Igors domā, tad jau vajadzētu viņiem vairoties milzīgā daudzumā tur, kur viņš dzīvot nevēlās.
“Ja es kā kristiešu uzņēmējs vairs nevarēšu savā darbavietā izvēlēties pieņemt dabā kristiešus vai nē, es sāku bļaut jo tas ir mans darbs, tas pieder man, nevis jums vai kādam zilajam vai valdībai. Es tur esmu ieguldījis visu savu dzīvi un neviens nenoteiks ko es ņemu darbā un ko nē. Piedošana, bet nedz ar izglītības politiku nedz arī ar Satversmi neviens nenosaka Igoram, kādus cilvēkus ņemt savā uzņēmumā darbā.
Igors vienkārši jauc dažas lietas: “Ar vienu sakot lai jums veicās, bet jums jāsaprot ka mēs neapstāsimies jo vēlamies dzīvot brīvā valstī, arī brīvā no perversijas.”. Žēl tikai, ka Igors attaisno savu aktivitāti no vienas puses, bet nav gatavs, nopietni aizstāvēt savu pārliecību: “Un ja jums ir kas sakāms vairāk tad taisāt savus un mācat viņiem kaut vai zoofīlismu vai ko vēl trakāku kā pieņemamu. Te arī ir tā robeža, kuru nedrīkst pārkāpt. Ja jums tas nav skaidrs tad dzīve iemācīs”.
Pats Igors piemin, ka viņš atļaujas palikt agresīvs. Tas ir teksta jūtams, jo diezgan bieži tomēr bļauj, kamēr īstenībā tiek prasīta tikai diskusija. Vai viņš to kādreiz saviem bērniem ļaus, ja viņiem ir citi uzskati nekā viņam? Bet savu nostāju par brīvību, Igors jau skicēja un attiecīgi beidz savu meilu draudot man: „Un uzstājīgi lūdzu vairs nespamot, savādāk rēķināties ar sekām.“ Kādas būtu viņa bērniem sekas? Igors: „Ok jums ir jārēķinās ka es atradīšu kas jūs esat un publicēšu 'mūsu dialogu.“ Uz to es gan atbildēju, ka man meilā signatūrā koordinātes ir vienmēr minētas. Man pret publicēšanu nekā nav, un tieši to es līdz ar šo ar daru.
Starp citu, īpašības vārdam lepns ir vēl pārnesta nozīme. Kādi ir sekojoši tie, kas reklamējas, ka pašam neesot pašcieņa?
Igors publikācijai šajā blogā piekrita, bet komentē: “Protams tā ir Jūsu brīva izvēle. Vēlos gan piebilst, ka Nopride nosaukums nenozīmē, ka lepnums ir slikti, bet tam gan vairāk ir saistība ar kristietību, jo Bībelē lepnums ir minēts kā viens no galvenajiem grēkiem. Un nosaukums ir tāds jo homoseksuāli visu ko dara, dara kā atriebību kristietībai par to, ka tā noliedz homoseksuālismu kā pieņemamu. Uz to netieši norāda varavīksnes krāsas karogs (bībeliski varavīksne ir Dieva derības zīme), Praidu nosaukums, kā arī centieni sagrozīt rakstīto Bībelē pa savam. Jā un nobeigumā, man ir tiesības domāt un runāt attiecīgi savai pārliecībai, jums arī. Bet man ir arī tiesības dzīvot attiecīgi savai pārliecībai un pienākums to neuzspiest citiem. Kā es redzu, ka homoseksuāli cenzdamies izcīnīt savas tiesības negrib rēķināties ar manām tiesībām. Sabiedrība nevar pastāvēt neejot uz dialogu un kompromisu. Pēc vairākiem neveiksmīgiem centieniem kļūt sadzirdētam, pēc pilnas mēdiju blokādes, es nopride izdomāju kā veidu uzmanības pievēršanai.
Šis teksts jau izklausās citādāk.
Posts
Keine Kommentare:
Kommentar veröffentlichen