Aktuālizēts 12.08.
Šis teksts ir atbilde uz portālā politika.lv ierakstītiem komentāriem manam rakstam par politics Latvijā (melnraksts). No šīs atbildes taps raksts par politoloģijas metodoloģiju un to piemērotību Latvijas apstākļiem, proti, šis teksts vēl tiks pārstrādāts.
Sākumā vēlos izteikt savu pateicību par komentāriem, kas izraisīja tālāku domāšanu kā arī jaunas idejas topošiem rakstiem. Pavisam vienkārši atbildēt var Dr. Psych. Par “informācijas telpām”. Tur doma ļoti vienkārši par cenzūru. Padomju laikā nebija neierobežoti pieejama brīvā prese.
Tālākie komentāri tieši parada, cik grūti tomēr šo politisku kultūru diskutēt politologam. Uzskatu, ka ne tikai zinātnē neder runāt par kaut ko “īstu” (AM, Dr. psych), labāk runāsim par precizitāti. Lai gan šajā jēdzienā jau slēpjas mana raksta priekšmeta problēma. Kas tad ir īsts? “Politoloģija rada realitāti, kura (…) patiesībā galīgi neatbilst realitātei” (AM). Proti, viss pašlaik nav īsts vai īstenībā nav? Ieskaitot Latvenergo, Lembergu un pat manu rakstu portālā? Kāda tā ir parapsiholoģija?
Protams, lai iegūt tādas atbildes ir iepriekš jāformulē attiecīgus jautājumus (Dr. psych.). Bet lai to panākt, jebkura zinātne sākumā apraksta pētīšanas objektu. Un tas “īsts” ir tieši tas “pagurums, nihilisms un cinisms” (AM), proti, politiķi un sabiedrība.. Viņi tieši nav vienkārši “tādi, kādi ir – tāpat kā pārējā sabiedrība” (AM). Vajag tikai skatīties citās pārējas sabiedrības, kaut vai kaimiņos Igaunijā.
Nihisma izpausme ir uzskats “patiesībā īstā un lielā politika (process) notiek pēc pavisam citas metodoloģijas (…) bet patiesībā politiskās konstrukcijas pasūta un režisē nauda un jau esoša vara” (AM). Nezinītis tam pārmet pilnīgi pareizi, ka sajauc zinātni ar politiku. Normālu polity, policy un politics politikas zinātne pēta. Savukārt nihilisma izpausmes konstruktiem, reizēm sazvērestības teorijas, trūkst instrumenti. Lai nosauktu vienu politikas zinātnes teoriju, Rational Choice, vai tā var paskaidrot, kas notiek Latvijā? Vai tad Latvijas iedzīvotāji rīkojas racionāli? Piemēram tauta sūdzas par kārtības trūkumu, bet vienlaicīgi, cik daudz Latvijas iedzīvotāju nav gatavi ievērot esošo kārtību kaut vai satiksmē. Lai būtu kārtība acīmredzot nepieciešama lielāka autoritāte? Tā būtu jānosaka kādam tautas vadonim?
Šeit krustojas politologa un psihologa profesionālās intereses. Šis mājiens, protams, bija domāts arī kā provokācija. Provokāciju izmantoju tāpēc, ka citreiz liekas, Latvijas iedzīvotāji iet pie ārsta, ja sāp, pie psihoterapeita, ja skumst un pie politologu, ja politikas output nepatīk. Tāpēc mājiens par “politiy” rakstā par “politics” ir vietā (AM), jo neapmierinātības ar politiku dēļ Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, regulāri atgriežas politiskā diskusijā pie valsts iekārtas, piemēram, tieši vēlētā prezidenta, vietā diskutēt par “īsto” tēmu.
Zinātne nevar būt gluži brīva no uzskatiem. Zinātnieku uzdevums, protams, arī ir diskutēt savus atšķirīgus pētījumu rezultātus un piedāvātus skaidrojumus. To nedrīkst sajaukt ar zinātnes vēlamo neitralitāti (Max Weber). Nav mērķis plakatīvi piedāvāt personīgus vērtējumus.
Runājot par postsociālistiskajām valstīm, tajā skaitā arī Latviju, vērojumi konstatē, ka attīstība neseko viennozīmīgi pārveidošanas par “Rietumiem” ceļam, kā to lielākā daļa no zinātniekiem ar transformācijas teoriju paredzēja vēl 90os gados. Toreiz tikai Przeworski uzdrošinājās prognozēt Austrumeiropas iespējamo pārveidošanas par “Dienvidiem”.
Turklāt politikas zinātne aizvien biežāk konstatē arī Rietumos parādības, kas neatbilst pieņēmumiem par stabilajām demokrātijām un drīzāk līdzinājas vērojumiem, ko tie paši politologi Austrumos uzskata par trūkumiem. Labi piemēri ir Berlusconi trešā ievēlēšana kā arī Beļģijas nespēja izveidot valdību un francūžu neapmierinātais pārsteigums par savu tikko jaunievēlēto prezidentu Sarkozy. Šādi, starp citu, zinātne attīstās, par “frozen party system” neviens sen vairs nerunā. Drīzāk uzdod jaunu jautājumu, vai Austrumi nepaliek arī Rietumiem par trendsetter?
Novērot, aprakstīt un diskutēt skaidrojumus, zinātnieka uzdevumi, nekas cits arī nav mērķis publicēt rakstu šajā portālā, lai ar to izraisot, veicinot diskusijas, kas Latvijā pagaidām ļoti bieži pietrūkst. Vieglāk ir būt ciniski. Politiku mēs veidojam visi (AM), politologus ieskaitot.
Sākumā vēlos izteikt savu pateicību par komentāriem, kas izraisīja tālāku domāšanu kā arī jaunas idejas topošiem rakstiem. Pavisam vienkārši atbildēt var Dr. Psych. Par “informācijas telpām”. Tur doma ļoti vienkārši par cenzūru. Padomju laikā nebija neierobežoti pieejama brīvā prese.
Tālākie komentāri tieši parada, cik grūti tomēr šo politisku kultūru diskutēt politologam. Uzskatu, ka ne tikai zinātnē neder runāt par kaut ko “īstu” (AM, Dr. psych), labāk runāsim par precizitāti. Lai gan šajā jēdzienā jau slēpjas mana raksta priekšmeta problēma. Kas tad ir īsts? “Politoloģija rada realitāti, kura (…) patiesībā galīgi neatbilst realitātei” (AM). Proti, viss pašlaik nav īsts vai īstenībā nav? Ieskaitot Latvenergo, Lembergu un pat manu rakstu portālā? Kāda tā ir parapsiholoģija?
Protams, lai iegūt tādas atbildes ir iepriekš jāformulē attiecīgus jautājumus (Dr. psych.). Bet lai to panākt, jebkura zinātne sākumā apraksta pētīšanas objektu. Un tas “īsts” ir tieši tas “pagurums, nihilisms un cinisms” (AM), proti, politiķi un sabiedrība.. Viņi tieši nav vienkārši “tādi, kādi ir – tāpat kā pārējā sabiedrība” (AM). Vajag tikai skatīties citās pārējas sabiedrības, kaut vai kaimiņos Igaunijā.
Nihisma izpausme ir uzskats “patiesībā īstā un lielā politika (process) notiek pēc pavisam citas metodoloģijas (…) bet patiesībā politiskās konstrukcijas pasūta un režisē nauda un jau esoša vara” (AM). Nezinītis tam pārmet pilnīgi pareizi, ka sajauc zinātni ar politiku. Normālu polity, policy un politics politikas zinātne pēta. Savukārt nihilisma izpausmes konstruktiem, reizēm sazvērestības teorijas, trūkst instrumenti. Lai nosauktu vienu politikas zinātnes teoriju, Rational Choice, vai tā var paskaidrot, kas notiek Latvijā? Vai tad Latvijas iedzīvotāji rīkojas racionāli? Piemēram tauta sūdzas par kārtības trūkumu, bet vienlaicīgi, cik daudz Latvijas iedzīvotāju nav gatavi ievērot esošo kārtību kaut vai satiksmē. Lai būtu kārtība acīmredzot nepieciešama lielāka autoritāte? Tā būtu jānosaka kādam tautas vadonim?
Šeit krustojas politologa un psihologa profesionālās intereses. Šis mājiens, protams, bija domāts arī kā provokācija. Provokāciju izmantoju tāpēc, ka citreiz liekas, Latvijas iedzīvotāji iet pie ārsta, ja sāp, pie psihoterapeita, ja skumst un pie politologu, ja politikas output nepatīk. Tāpēc mājiens par “politiy” rakstā par “politics” ir vietā (AM), jo neapmierinātības ar politiku dēļ Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, regulāri atgriežas politiskā diskusijā pie valsts iekārtas, piemēram, tieši vēlētā prezidenta, vietā diskutēt par “īsto” tēmu.
Zinātne nevar būt gluži brīva no uzskatiem. Zinātnieku uzdevums, protams, arī ir diskutēt savus atšķirīgus pētījumu rezultātus un piedāvātus skaidrojumus. To nedrīkst sajaukt ar zinātnes vēlamo neitralitāti (Max Weber). Nav mērķis plakatīvi piedāvāt personīgus vērtējumus.
Runājot par postsociālistiskajām valstīm, tajā skaitā arī Latviju, vērojumi konstatē, ka attīstība neseko viennozīmīgi pārveidošanas par “Rietumiem” ceļam, kā to lielākā daļa no zinātniekiem ar transformācijas teoriju paredzēja vēl 90os gados. Toreiz tikai Przeworski uzdrošinājās prognozēt Austrumeiropas iespējamo pārveidošanas par “Dienvidiem”.
Turklāt politikas zinātne aizvien biežāk konstatē arī Rietumos parādības, kas neatbilst pieņēmumiem par stabilajām demokrātijām un drīzāk līdzinājas vērojumiem, ko tie paši politologi Austrumos uzskata par trūkumiem. Labi piemēri ir Berlusconi trešā ievēlēšana kā arī Beļģijas nespēja izveidot valdību un francūžu neapmierinātais pārsteigums par savu tikko jaunievēlēto prezidentu Sarkozy. Šādi, starp citu, zinātne attīstās, par “frozen party system” neviens sen vairs nerunā. Drīzāk uzdod jaunu jautājumu, vai Austrumi nepaliek arī Rietumiem par trendsetter?
Novērot, aprakstīt un diskutēt skaidrojumus, zinātnieka uzdevumi, nekas cits arī nav mērķis publicēt rakstu šajā portālā, lai ar to izraisot, veicinot diskusijas, kas Latvijā pagaidām ļoti bieži pietrūkst. Vieglāk ir būt ciniski. Politiku mēs veidojam visi (AM), politologus ieskaitot.
Posts
